Dažreiz liekas, ka iekšēji esmu tik nelīdzsvarota, neparedzama, garlaicīga, atšķirīga, vāja, apātiska, viegli ievainojama, dīvaina, īpatnēja...
pašai paliek no sevis bail ->
labi, ka citi īsti nezina, kas notiek ar mani vienatnē manā galvā
ārpusē no tā gandrīz nekas nav redzams, pamanāms
baisi ne?
Ak dievs, kā tas gads mani ir mainījis! Neatgriezeniski mainījis!!
No šodienas, 2010.gada 14.oktobra, es apsolos saņemties, sapurināt sevi, jo nekas jau slikts nav noticis - mana dzīve ir skaista, esmu pie savas ģimenes, savās mājās, dzimtenē; man ir uzticami draugi,kas palīdzēs, iedvesmos, sniegs padomu; otrā pusīte,kas samīļos; komanda,kas atkal man ir ļāvusi spēlēt ar prieku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru